No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
Tās laistās kā rubīna kvēls
Un aromāts viņām tik cēls, tik cēls
Kad viņas pie lūpām tu liec
Kā apburts tad piepeši tiec
Tev prieklaimē dvēseli skauj
Un brīnišķā pasaulē rauj
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
Vai sapratīsi tu mūs
Pār sirdi kā burvība gulst nost
Ilgas, kas sirdī mums snauž
Un sapnis, lieks dvēseli glauž
Glauž dvēseli, glauž
Tās apburtas princeses šķiet
Tām sirds lapās asinis rit
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
Tās laistās kā rubīna kvēls
Un aromāts viņām tik cēls
Tās apburtas princeses šķiet
Lapās tām asins rit
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
Tās laistās kā rubīna kvēls
Un aromāts viņām tik cēls
Tās apburtas princeses šķiet
Lapās tām asins rit
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
No puķēm vismīļākās
Man rozes tumšsarkanās
Tās laistās kā rubīna kvēls
Un aromāts viņām tik cēls
